Vai tiešām latvieši paši sagraus savu latviešu valsti?
Jūlija Baumane Kanādā

Diena, Nov 30

http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/vai-tiesam-latviesi-pasi-sagraus-savu-latviesu-valsti

Tomēr pēc 77 gadiem (1918.gadā) latvieši nodibināja latviešu valsti - Latviju. Kāpēc un kā tas notika? Kā latviešu raksturs mainījās?

Oh. Really?

So, from the article, I don’t get it. Early on, it says,

Kōls savā grāmatā rakstījis, ka latvieši ir gan viegli izglītojami un tiem piemīt daudz labu īpašību, bet tie cenšoties dzīvot katrs tikai par sevi, nespējot nodibināt lielākas vienības par ģimeni.

Then, closer to the end, it says,

PSRS okupācijas laikā cilvēki kļuva pilnīgi egoisti (solipsisti). Šī attieksme nav zudusi vēl tagad, īpaši tiem, kas dzimuši, uzauguši okupācijas laikā, 40 līdz 70, 80 gadīgo paaudzei, kas tagad pašos spēka gados un darbojas politikā.

So if the attitude of each for his own existed deep in the annals of history, surely it’s not all russkies faults. Or is it?

PS I particularly like the description of Ulmanis in the article ;)

As long as we’re sharing links and not answering posed questions, here’s mine

http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/par-ko-jadoma-sc-elitei-pirms-aicina-uz-kopigu-sadarbibu

No vēsturnieka Gustava Strengas nesenā raksta par Dimitera un Liepiņa uzvedumu “Vadonis”—

Socioloģe Ieva Zaķe savā pētījumā par nedemokrātiskām idejām latviešu inteliģences vidū kopš Pirmās atmodas līdz 20. gadsimta nogalei, atzīst, ka arī pēc Ulmaņa režīma un valsts bojāejas vairākums latviešu intelektuāļu trimdā neuzskatīja Ulmaņa autoritāro režīmu par kļūdu. (Zaķe, Ieva. Nineteenth-century nationalism and twentieth-century anti-democratic ideals: the case of Latvia, 1840s to 1980s. Lewiston, N.Y.: Edwin Mellen Press, 2008. P. 158.) Opozīcija vadonības idejai inteliģences vidū gan 30. gadu Latvijā, gan vēlāk trimdā pastāvēja, bet tā nav spējusi pilnībā dekonstruēt ideju par autoritāru režīmu kā leģitīmu un latviešiem pieņemamu pārvaldes formu.

Arī šodienas Latvijā vadonības ideja ir dzīva un ar to atklātākās vai slēptākās formās rotaļājas ne vien Kaspars Dimiters vai Zigmars Liepiņš, bet arī ietekmīgi ļaudis: advokāts Andris Grūtups un telekompānijas LNT vadītājs Andrejs Ēķis. Tas varētu liecināt, ka daļa no tā dēvētās nācijas politiski-ekonomiskās elites vēl joprojām ir gatava sadarbībai ar autoritārisma un vadonības ideoloģiju, kas jau sevi ir diskreditējusi. „Vadoņa“ iestudējums labi iekļaujas plašākā politiskā kampaņā, kuras mērķis ir panākt konstitucionālās sistēmas maiņu, un tāpēc „Vadoni“ vajadzētu uztvert drīzāk kā politisku manifestu, nevis kā māksliniecisku mēģinājumu izprast sarežģīto Ulmani.

Kas notiks ar vadoņu rēgu, kurš laiku pa laikam atgriežas? Līdz šim, atklātas, publiskas un izvērtējošas diskusijas par Ulmani kā autoritāru līderi un viņa režīmu Latvijas sabiedrībā nav bijis. Vēsturnieki, protams, pazīst pretrunīgo Ulmani un sen ir dekonstruējuši viņu arī kā vadoni, bet tas nav līdzējis nācijai tikt skaidrībā ar savu pagātni. Latviešu problēma ir nevēlēšanās atzīt, ka pagātnē iluzoras nācijas vienotības vārdā kāds arī ir kļūdījies. Apkārt staigājošais vadoņa rēgs būtu jāapbedī, bet tas nenotiks drīz – tikmēr vadoni un vadonību slavinošais „Vadonis“ būs uz Nacionālā teātra skatuves.

“Vadoņa atgriešanās,” Rīgas Laiks

Vysu lobu,
/P

http://www.delfi.lv/news/national/politics/slesers-javeido-jauna-valdiba-aicina-dombrovski-atkapties.d?id=28039905

Funny. Just read in the occupier tongue about Slesers’ visit to Moscow where he urged Russian businesses to use Latvia as using his own words quoted in Russian newspaper Kommersant, “a trampoline” or “a base for working in the EU.”