Commentary

Latvija atsakās no trešdaļas tautas

Publicēts 2010.05.15

Izlasot 13. maija Satversmes tiesas spriedumu par Pilsonības likuma pārejas noteikumu kļūst skaidrs, ka ir svarīgi burts, nevis būtība! 2010. g. 13. maija būtība ir, ka Latvijas valsts, partijas, tiesas ar Saeimu priekšgalā nevēlas rūpēties par Latvijas pilsoņiem, tas, kas demokrātiskās valstīs ir pat par sevi saprotams. Visas demokrātiskās valstis aktīvi rūpējas par saviem pilsoņiem un tos sauc atpakaļ valstī. To dara pat Krievija.

Latvijas valsts kredo ir tagad skaidri manifestēts: ja Latvijas likumīgie pilsoņi nav reģistrējušies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) veidlapā līdz 1995. gada 1. jūlijam, tiem ir jāatsakās no laika gaitā iegūtās citas valsts pilsonības.

Gribu atgādināt, ka Krievijas armijai bija jāaiziet no Latvijas saskaņā ar Latvijas Krievijas līgumu līdz 1994. gada 31. augustam.

Palika 10 mēnešu laika, lai no totalitāras Latvijas pieteiktos, reģistrētos demokrātiskā Latvijā.

Turpretim Krievijas armija aizgāja projām no Skrundas tikai 1999. gada 23. oktobrī.

Krievijas armija drīkst pārvilkt piecus gadus. Latvijas likumīgie pilsoņi Rietumos nevienu brīdi!

Pavalstniecības un dubultās pavalstniecības jautājums ir politisks jautājums, tas jau vienmēr ir bijis politisks jautājums. Bet tā kā Latvijas politika un politiskās partijas nav bijušas ieinteresētas nodarboties ar vēsturiskās patiesības noregulēšanu, kaut ir šiki par to runāt, tik pat šiki ir nodibināt vēsturiskās patiesības salīgšanas grupas Eiropas Savienībā, Latvija savā demokrātiskā, tiesvedības, politiskā, morālā, ētiskā attīstībā šodien stāv tieši turpat, kur tā stāvēja pirms sešiem gadiem, tad kad saskāros pirmo reizi ar pilsoņu atgainīšanas iestādi PMLP un ar Saeimas Pilsonības komisiju. Situācija nav mainījusies. Tos sešus gadus politika ir slēpusies aiz tiesām un tiesas slēpjas aiz politikas. Gan politikai, gan tiesām ir ērti aktīvas tiesvedības, judicial activism, vietā izvēlējās pasīvas tiesvedības, judicial passivism, nostāju, uzsverot, ka šis jautājums jāregulē likumdevējam, politikai, politiķiem. Un tie atkal saka, ka tas ir jādara Satversmes tiesai. Un tā valsts un likumdevējs griezās sešus ilgus gadus pasīvi ap pašu asi!

10. Saeimas tiks ievēlēta, bet pazīstot tagad 8. un 9. Saeimu, tās partijas, to locekļus, to komisijas, valdības, ministru prezidentus un prezidentus, ar kuriem esmu bijusi daudzās sarunās, visi man vienmēr ir atbildējuši, ka viņiem šobrīd ir svarīgākas lietas darāmas. Kas vienai valstī var būt svarīgāks par tās likumīgiem pilsoņiem?

Ir tiesa, par šiem ilgiem sešiem gadiem, kuros biju spiesta iepazīties ar Latvijas tiesvedības sistēmu, atliek konstatēt, ka par šiem gadiem Latvijas Saeimas un politiķi valsti ir ieveduši bankrotā, no kura tā tik ātri, ja vispār, neatkopsies. Fiskālais bankrots ir viena lieta, bet tikpat svarīgs ir garīgais, morālais un ētiskais bankrots, kurā Latvijas valsts atrodas un to neapjēdz.

Pēc šī Satversmes tiesas sprieduma atliek tikai konstatēt, ka neviens Latvijas pilsonis, kas tiks nolikts izšķiršanās priekša par kādas demokrātiskas valsts pilsonību, Amerikas, Austrālijas, Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas, nekad no tādas neatteiksies par labu demokrātiski neattīstītas Latvijas valsts pilsonībai! Ar šādu tiesisku praksi, Latvijas pilsoņiem atņemt pavalstniecības, vai nolikt tos izvēles priekšā, Latvija, kā valsts, ir ieņēmusi zaudētājas pozīcijas. Civilizētās valstīs pilsonībām nav noilguma!

Katiņā Putins apkampa Tusku. Satversmes Tiesa ar savu nedemokrātisko spriedumu izņirgā savas valsts Otrā Pasaules kara upurus! Krievija savā demokrātiskā attīstībā jau ir daudz tālāk, nekā Latvija, kas ir apstājusies savā valstiskā domā un tiesvedības izpratnē Padomju Latvijas līmenī - kas nav ar mums ir pret mums! Gan Latvijas politikai, gan arī Latvijas tiesvedībai bija iespēja noregulēt mazu daļu savas Otrā Pasaules kara netaisnīgās vēstures, kā arī ideoloģiski attālināties no Okupācijas pārestībām un ES un NATO sastāvā kļūt demokrātiskai, atbrīvoties no pagātnes rēgiem un šodienas mošķiem. Nē, nebūt nē. Latvijas valsts sirgst ar Stokholmas sindromu. Latvijas valsts ir no visas savas politiskās trimdas en bloc, ar Satversmes tiesas spriedumu un palīdzību, atgaiņājusies. Tas ir manifestēts uz turpat 50 lapām. Valstīj būtu uz 50 lapām jāpamato, ka likumīgais pilsonis ir pilsonis, nevis nav pilsonis. Kura cita valsts un kura tauta jebkad un jebkur ir atļāvusies atteikties no trešdaļas tautas? Latvija, valsts, kas ir zaudējusi savu kolektīvo atmiņu, valsts bez politiskas un tiesību kultūras…

Baiba Lapiņa-Strunska dzimusi un augusi Vācijā. Beigusi Minsteres Latviešu ģimnāziju, studējusi Minsteres un Frankfurtes universitātēs ģermanistiku un socioloģiju. Jaunībā bija aktīva Eiropas Latviešu jaunatnes apvienībā. Daudzus gadus bija Latviešu tautas kopības Vācijā Hesijas zemes apgabala pārstāve. Dzelzs aizkara laikā palīdzēja apkopot par Baltijas politiskajiem ieslodzītajiem padomju cietumos, palīdzēja Baltijas politiskajiem bēgļiem, kad viņi nokļuva Rietumos, noorientēties jaunā dzīvē. Šodien ir apdrošināšanas, pārapdrošinasanas un konsultācijas kantora Chief Operating Officer un darbojās Vācijā, Baltijā, Skandināvijā utt.

Raksta rīki

Izdrukāt

Ieteikt draugiem.lv Share on Facebook

Komentāri

Par šo rakstu vēl nav komentāra.

Komentēt rakstu

Komentāri nedrīkst pārsniegt 2 500 zīmju. Lūdzam nelietot rupjības, aizkārt citu godu un cieņu, nepievienot komerciāla satura ziņojumus vai pārkāpt autortiesības. Komentāri ir moderēti un tos publicējam pēc pārbaudes. Autoram neziņojot strīposim nepiedienīgus komentārus un tos, kas neturas pie temata. Ja ir jautājumi par šiem noteikumiem, rakstiet mums.

Vote

What's new

Reviews

11 Feb 2012

Despite 25 years of making music, Bumerangs has just two albums

Bumerangs, from the northern Latvian city of Valka, has long been a Latvian schlager music institution. Celebrating its 25th anniversary in December 2011, the band has been one of the hardest working—playing, in some years, hundreds of concerts, and entertaining audiences not just in Latvia, but elsewhere in the world.

Multimedia

09 Feb 2012

Ar videoklipu biedrība mudina latviešus celties un iet balsot valodas referendumā

Biedrība “Par latviešu valodu” 9. februārī Rīgā atklāja akciju mudināt latviešus piedalīties 18. februāra referendumā un balsot pret grozījumiem Latvijas satversmē, kas noteiktu krievu valodu kā otro valsts valodu. Akcija ieskaita televīzijas reklāmas videoklipu ar nosaukumu “Celies un ej”, kurā dažādi sabiedrībā pazīstami cilvēki aicina skatītāju piedalīties referendumā.

News

08 Feb 2012

For upcoming language referendum, absentee ballot applications top 1,200

The hot-button language referendum scheduled Feb. 18 apparently has lots of voters abroad interested in letting their voice be heard, if figures from absentee ballot requests are any indication.

In the forums

Latvija.Vairs ne parejas sabiedriba posted by Irena on 12 Feb 2012

Help with Latvian newspaper translation posted by shellym on 11 Feb 2012

The Arts Diplomacy Festival 2012 posted by ICD Academy on 09 Feb 2012

A place to see before dying... posted by anita on 07 Feb 2012

Who to trust Kremlin or Russia Greenpeace? Fire at Nuclear research institute! posted by Talisman Browns on 05 Feb 2012

Listen to radio
Festivals

Advertise with Latvians Online! Click here